Kā analizēt intervijas?

Admin 25/02/2013 0 9,392 skatījumi
Kā analizēt intervijas?

Kā analizēt intervijas?

Intervijas analīze nepieciešama, lai novērtētu intervijas kvalitāti un intervētāja profesionalitāti. Intervijā piedalās intervētājs (cilvēks, kurš intervē) un intervējamais (cilvēks, kuru intervē). Ja nav doti noteikumi, kā analizēt interviju, tad plāna punktus jeb kritērijus, pēc kuriem interviju analizēt, jāizvēlas pašam.

Intervijas analizēšana un tai nepieciešamais laiks atkarīgs no tā, cik intervija ir gara. Ja intervija ir īsa apjoma un tajā dominē slēgtie jautājumi, tad intervijas analizēšana neaizņems ilgu laiku. Ja intervijā vairums ir atvērtie jautājumi, tad šādas intervijas analizēšanai jāpieķeras nopietnāk.

Kas ir slēgtie jautājumi?

Slēgts jautājums neliek respondentam vai intervējamajam pašam izdomāt atbildi. Uz šādu jautājumu respondentam ir iespēja izvēlēties atbildi no diviem vai vairākiem atbilžu variantiem. Stingru slēgto jautājumu sāk ar vārdu „Vai”. Šādā gadījumā respondents atbildēs ar „Jā vai Nē”. Slēgtie jautājumi tiek izmantoti kvantitatīvos pētījumos, jo pēc tiem nav skaidri zināms respondenta viedoklis konkrētajā jautājumā. Šādus jautājumus ir vieglāk apkopot un respondenti labprātāk uz tiem atbild, jo nepieciešama mazāka piepūle, uz tiem vieglāk atbildēt un tie neaizņem daudz laika.

Kas ir atvērtie jautājumi?

Atvērts jautājums ir tāds, uz kuru respondents vai intervējamā persona sniedz atbildi pats, bez atbilžu variantiem. Šādos jautājumos cilvēkam ir iespēja brīvi izpausties. Galvenais, par ko jāparūpējas, veidojot atvērtos jautājumus, pievērt uzmanību, lai tas savā būtība nebūtu slēgts. Atvērtie jautājumie netiek uzdotitik bieži, kā slēgtie jautājumi. Šādu jautājumu trūkums ir tas, ka ne katrs cilvēks vēlēsies brīvipaust savas domas un izteikt savu viedokli brīvā formā. Bieži gadās arī tā, ka šāda tipa jautājumi tiek sastādīti konkrēti, to konteksts mēdz nebūt skaidri un viennozīmīgi saprotams.

Mani piedāvātie kritēriji, pēc kuriem veikt intervijas analīzi, ir šādi:

  • Intervijas tēma;
  • Mērķis;
  • Sagatavotība;
  • Jautājumi.

Pirmkārt, jānoformulē intervijas tēma, piemēram, „bērna dzīvības glābšana”. Otrkārt, jāizsecina, kāds bijis intervijas mērķis, piemēram, „sniegt sabiedrībai informāciju par to, kā bērns nokļuva šajā situācijā un kā tika glābts”. Treškārt, jānovērtē intervētāja un intervējamā sagatavotība. Vai intervētājs bija sagatavojis jautājumus? Vai pārzināja tēmu? Tāpat ar intervējamo- vai pārzināja tēmu, par kuru tika intervēts? Kura no pusēm intervijā uzņēmās vadošo lomu? Vai nebija tā, ka intervējamais „pārņēma intervijas vadību”? Ceturtkārt, jāizanalizē intervijas laikā uzdotie jautājumi. Cik kopā tika uzdoti jautājumi? Cik bija atvērto jautājumu? Cik slēgto?

Pēc intervijas analizēšanas pēc kritērijiem, nobeigumā var izdarīt pāris savus secinājumus un intervijas kopvērtējumu.

Lai saprastu, kā pareizi analizēt intervijas, nepieciešams skaidri izprast intervijas saturu. To iemācās ar laiku un praksi. Interviju analīze ir vidēji laikietilpīgs process. Analizējot dažāda veida intervijas, ir iespēja gūt pieredzi, kādai vajadzētu būt kvalitatīvai intervijai.

Leave A Response »

*