Kā jāraksta argumentēta eseja?

Admin 07/02/2013 0 53,921 skatījumi
Kā jāraksta argumentēta eseja?

Kā jāraksta eseja?

Kas ir eseja? – Argumentētā eseja ir rakstveida radošs darbs, kurā, precīzi ievērojot teksta uzbūvi, argumentēti pamatots savs viedoklis par izvēlēto tematu un pierādīta izvirzītā tēze.

Argumentēto eseju raksta, lai izteiktu viedokli par kādu tēmu un pilnveidotu domāšanas prasmi.

Argumentēto eseju raksturo:

● mērķtiecība – visas daļas pakļautas tematam

● sakarīgums – teksta vienību tematiska saistība

● pilnīgums – apjoma ievērošana

● pabeigtība – kopsecinājums, vispārinājums.

Argumentēto eseju veido tēzes, to apstiprinoši argumenti un argumentus pierādoši fakti.

Argumentētās esejas valodas stilu un kultūru raksturo:

1. Leksika – vārdu krājums – ar ko es pasaku savu domu?

● Vārdu tiešā un pārnestā nozīme.

● Vārdu tēlainība atbilstoša uzdevumam.

● Dažādu leksikas slāņu izmantojums ( svešvārdi, jaunvārdi, termini)

2. Teksta sintakse – es pasaku?

● Teikumi pēc uzbūves un izteikuma mērķa.

● Iespraudumi tekstā.

● Ortogrāfijas un interpunkcijas likumi.

Argumentētā eseja sastāv no 3 daļām- ievada, iztirzājuma un nobeiguma. Iztirzājums parasti sastāv no 3 rindkopām, kopā argumentētā eseja sastāv no 5 rindkopām.

Pirmā esejas rindkopa ir ievads, kurā nosaukta tēze un 3 apgalvojumi. Apgalvojumi esejā jānosauc tādā secībā, kādā tie tiks atklāti turpmākajās argumentētās esejas rindkopās. Apgalvojumi jānosauc tādā secībā, lai svarīgākais apgalvojums būtu pēdējais, proti, lai tas tiktu atklāts 4. rindkopā.

Otrā, trešā un ceturtā rindkopa ir iztirzājums. Otrajā rindkopā pirmais no ievadā minētajiem apgalvojumiem jāpierāda ar piemēriem, faktiem, spriedumiem, lai tas kļūtu par argumentu. Rindkopas pēdējā teikumā jābūt secinājumam, kas izriet no minētā argumenta.

Trešajā rindkopā, tieši tāpat kā otrajā rindkopā, jāpierāda apgalvojums. Tikai šoreiz tas ir ievadā minētais otrais apgalvojums.

Ceturtajā rindkopā tiek atklāts trešais apgalvojums un uzrakstīts trešais secinājums.

Piektā rindkopa ir nobeigums. Tajā jāuzraksta 2., 3. un 4. rindkopas secinājumu kopsavilkums, jāformulē galvenā atziņa, kas apstiprina vai noliedz esejas ievadā izteikto tēzi.

Esejas paraugs

 Pārdomas par meliem ir svarīgs temats, jo dzīvē melots tiek daudz un patiesība bieži ir līdzās meliem.Ir liekulīgi meli, kad cilvēks izliekas labāks, nekā viņš ir. Ir arī tādi meli, kuri rodas, ja cilvēks apveltīts ar bagātu fantāziju un pat neatšķir melus no īstenības. Un iespējami arī tā sauktie “baltie meli”, lai pasargātu kādu no skarbās patiesības.

Meli ir saistīti ar liekulību. Dažkārt cilvēks, kas rīkojies slikti, melo, lai sevi attaisnotu un neatklātu savu patieso raksturu. Piemēram, kāds otram uzticējis savu noslēpumu. Taču pēc laika viņš uzzina, ka par to runā visa klase. Bet, kad šim pļāpām jautā, vai viņš noslēpumu ir izpaudis, tas melo, jo baidās, ka viņam vairs neuzticēsies. Tātad bailes no atmaskošanas rada liekulību, un piedzimst meli.

Taču atšķirīgi no liekulības ir tādi meli, kuri rodas, ja cilvēkam ir spilgta iztēle. Tāds, piemēram, bijis Barons Minhauzens. Ir radies jēdziens – “Minhauzena stāsti”, kur saplūst īstenība un fantāzija. Z. Mauriņa teikusi, ka “cilvēks ar fantāziju ir kā putns, kas var aizlaisties, uz kurieni grib”. Tas liecina, ka Minhauzena meli, nevienam nekaitējot, ļauj atbrīvoties no ikdienas problēmām un garlaicības.

Pieminētās ikdienas problēmas var būt traģiskas, tāpēc dažkārt kādam labāk nepateikt patiesību. Piemēram, kad cilvēks ir neglābjami slims un patiesība var tuvināt viņa nāvi. Šādus melus dzīvē pieņemts dēvēt par “baltajiem meliem”. Šādus melus, ja tie kaut uz brīdi attālina traģisko mirkli un saglabā ticību nākotnei, es atbalstu.

Par melu cēloni var būt gan liekulība un savtīgums, gan Minhauzeniskās fantāzijas, gan “baltie meli”. Tomēr, lai kāds būtu meļa nolūks, tas melošanu īsti neattaisno, jo ikvienam ir tiesības dzirdēt patiesību, lai cik rūgta tā arī nebūtu. Meli nav patiesība. Tātad – melot nav labi.

Lejupielādējams esejas paraugs .doc formātā: Esejas paraugs

Leave A Response »

*