Recenzijas paraugs – kā rakstīt recenziju

Admin 14/01/2013 1 11,318 skatījumi
Recenzijas paraugs – kā rakstīt recenziju

Kā rakstīt recenziju, kāds ir recenzijas paraugs, pēc kura vadās to rakstot, kādi ierobežojumi un citas svarīgas lietas – par to lasi šajā pamācībā.

Kas ir recenzija?

Recenzija ir kritisks novērtējums, atsauksme par zinātnisku vai mākslas darbu.


Kā rakstīt recenziju?

Recenzijai nav noteikta apjoma ierobežojuma. Recenzija var būt gan gara, plaša un sīkumaina, gan arī īsa, kodolīga, viegli uztverama. Recenzijas forma var būt gan vēstules, gan dienasgrāmatas, gan esejas vai problēmraksta formā. Recenzija ir viens no kritikas žanriem, kurā iekļauta analīze un vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot trūkumus. Ja īsti nezina, kā rakstīt recenziju, nekļūdīsies, ja vienkārši uzrakstīs pārsprieduma formas aprakstu ar savu vērtējumu par konkrēto daiļdarbu.

Galvenais, kas jāzina, lai saprastu, kā rakstīt recenziju:

  1. To raksta pārsprieduma formā.
  2. Tai ir 3 galvenās daļas.
  3. Jāievēro ortogrāfijas un interpunkcijas likumi.
  4. Recenzijā jāizceļ pozitīvais un jānorāda uz trūkumiem.
  5. Recenzija ir apraksts

[hr]

Recenzijas paraugs

Lai arī Andreja Upīša stāsts “Sūnu Ciema zēni” tapis tālajā 1940. gadā, darbā tēlotās problēmas ir aktuālas – slinkums, māņticība, paštaisnums un cita labuma tīkošana nav svešas arī mūsdienās. Stāsta darbība notiek Sūnu Ciemā.

Stāstā sekojam līdzi trīs ceļinieku – Ješkas, Andra un Bukstiņa – piedzīvojumiem, meklējot Laimes lāci. Laimes lācis ir mītisks (vai mistisks) dzīvnieks, kura atvešana uz Sūnu ciemu atrisinātu visas problēmas – savestu kārtībā darbarīkus, notīrītu ceļu līdz upei, izārstētu slimības, padarītu dzīvi vieglu un patīkamu. Ceļinieku izvēle spilgti norāda cieminieku egoismu – bīstamajā ceļā (jo nav zināms, kur un cik ilgi jābrauc) tiek sūtīts atraitnes dēls Ješka. Tieši Ješka Raganu krogā apjauš, ka īsti nevar paļauties uz saviem ceļabiedriem un ka atbildība par brauciena iznākumu jāuzņemas viņam. Atbildības izjūta, drosme un attapība palīdz zēnam izdomāt, kā pamudināt sūnciemiešus mainīt savu ikdienu pašiem. Andrejs Upīts neapšaubāmi ir vārda meistars. Darbā bagātīgi izmantoti frazeoloģismi, dažādi leksikas slāņi – sarunvaloda (tak, smuki) , vecvārdi (ārstniece, pastalas, vīzes, kāss), barbarismi (stārks, špāsis, brandvīns, šķiņkot, brūte). Dabas aprakstos sastopami brīnišķīgi redzes gleznu tēlojumi ar spilgtiem epitetiem un personifikācijām (Mēness gan kaunējās saules, sadilis šauriņš, šauriņš kā piena kubliņa stīpa, viņš mudīgi vien brida prom pa pretimkūpošo, zaļgano sala tvaiku).

Lasot stāstu, ne reizi vien smējos, ne reizi vien šausminājos par varoņu rīcību. Zinu, ka daudziem nepatīk lasīt šo stāstu, jo tā lasīšana prasa gan prasmes, gan zināšanas, taču darbs noteikti ir pūļu vērts. Man tas lika kritiskāk paskatīties pašam uz sevi un padomāt, vai arī es negaidu savu Laimes lāci, kas atnāks manā vietā izpildīt mājas darbus. Es apbrīnoju Andreja Upīša spēju ieskatīties cilvēku raksturos un attēlot tos tā, ka pēc vairākiem gadu desmitiem darbs vēl arvien ir mūsdienīgs.

[hr]

Recenzijas mērķis ir izteikt vērtējumu par redzēto, piedzīvoto un pamatot ar saviem spriedumiem. Šīs recenzijas paraugs ir virspusējs, nepadziļināts, uzsverot tikai galveno, kas jāievēro, rakstot recenziju. Recenziju raksta brīvā stilā, tāpēc, kā rakstīt recenziju, ir katra kritiķa paša ziņā. Galvenais, kas jāiekļauj recenzijas saturā, ir norādes par autoru, nosaukumu, žanru (drāma, komēdija), darba tēma (par ko?), darba vieta (izrādē) un laiks (gadsimts). Jāatklāj īss sižets, tas jāanalizē un jāvērtē.

Recenzijas paraugi PDF un JPEG versijās: recenzijas paraugs – PDF, recenzijas paraugs JPEG

Lūk šāds varētu izskatīties recenzijas paraugs, pēc kura Tu varētu vadīties un ņemt to vērā.